Biežāk uzdotie jautājumi & atbildes

Psihologs ir speciālists ar izglītību psiholoģijā, kurš sniedz konsultācijas vai veic psiholoģisko izpēti, palīdzot izprast domas, emocijas un uzvedību.

Latvijā apzīmējumu “psihoterapeits” oficiāli drīkst lietot tikai ārsts-psihoterapeits. Ikdienā ar šo vārdu bieži apzīmē arī psihoterapijas speciālistus, kuriem ir psihologa pamatizglītība un papildus apgūta konkrēta psihoterapijas pieeja, taču korekti viņi tiek saukti par psihoterapijas speciālistiem.

Psihiatrs ir ārsts, kurš nosaka diagnozes un var izrakstīt medikamentus. Nereti psihiatri sadarbojas ar klīniskajiem psihologiem, nosūtot pacientus uz psiholoģisko izpēti, kā arī ar psihoterapeitiem un psihoterapijas speciālistiem, lai nodrošinātu piemērotāko ārstēšanu.

Ārsta izglītības iegūšanai nepieciešami 6 studiju gadi un obligātā rezidentūra. Psihologa izglītība tiek iegūta 5 gadu laikā, iekļaujot bakalaura un profesionālā maģistra studijas, kā arī praksi.

Psihologs pamatā strādā divos virzienos: 1) sniedzot psiholoģisko konsultēšanu vai 2) veicot psiholoģisko izpēti, izmantojot testus un citus novērtēšanas instrumentus, lai labāk izprastu cilvēka kognitīvās spējas, emocionālo stāvokli vai citas grūtības.

Psiholoģiskās konsultēšanas laikā psihologs palīdz klientam saprast savas domas, emocijas un uzvedību, kā arī meklēt veidus, kā tikt galā ar grūtībām neatkarīgi no traucējumu pakāpes. Konsultēšanā psihologs drīkst izmantot dažādas metodes (piem., KBT, DBT metodes, eksistenciālo pieeju utml.), ja ir tās apguvis.

Psiholoģiskās izpētes laikā psihologs ar dažādu testu un metožu palīdzību izvērtē bērna vai pieaugušā kognitīvās spējas, emocionālo stāvokli un citas grūtības. Rezultātā tiek sagatavots atzinums, kas var būt nepieciešams pašam klientam, ārstam, pedagoģiskajai komisijai vai citām institūcijām.

Atzinumā tiek iekļauts rezultātu apraksts, interpretācija, secinājumi un ieteikumi.

Lai gan psihologs diagnozi neuzstāda, izpēte bieži vien ir būtisks solis diagnostikā, kas palīdz ārstam noteikt precīzu diagnozi.

Latvijā psihologu izglītībā ir vairākas apakšnozares: klīniskais un veselības psihologs, juridiskais psihologs, izglītības psihologs un organizāciju psihologs.

Klīniskais un veselības psihologs strādā ar mentālo veselību, emocionālām grūtībām un veselības jautājumiem. Juridiskais psihologs darbojas tiesu un izmeklēšanas kontekstā. Izglītības psihologs strādā skolās un palīdz bērniem, vecākiem un skolotājiem. Organizāciju psihologs strādā ar darba vidi, komandām un darbinieku labbūtību.

Pamatizglītība visiem psihologiem ir viena, atšķiras specializācija un darba vide.

Ikdienā ar “psihoterapeitu” bieži saprot speciālistu, kurš strādā ar dziļākiem psiholoģiskiem procesiem ilgtermiņā. Taču arī sadarbība ar psihologu var būt vienlīdz dziļa un ilgtermiņa.

Tas var būt vai nu ārsts-psihoterapeits, vai psihoterapijas speciālists, kurš apguvis konkrētu terapijas pieeju (piemēram, KBT, psihoanalītiskā pieeja, eksistenciālā pieeja utml.).

Parasti psihologs, kurš papildus pamatizglītībai ir apguvis konkrētu psihoterapijas pieeju.

Psihologs un psihoterapijas speciālists sāk no vienas pamatizglītības, bet speciālists ir tālāk specializējies kādā virzienā.

Ārsts ar medicīnisko izglītību, kurš ir apguvis psihoterapiju. Viņš var gan veikt terapiju, gan nepieciešamības gadījumā nozīmēt medikamentus.

Psihologam un psihoterapijas speciālistam pamatizglītība ir viena, psiholoģijā.

Psihoterapijas speciālists ir psihologs, kurš papildus apguvis konkrētu psihoterapijas pieeju sertificētā apmācību iestādē.

Psihologs arī var izmantot dažādas metodes, piemēram, KBT vai citas pieejas elementus, taču, ja konkrētā pieeja nav apgūta, viņš nevar sevi saukt par šīs pieejas speciālistu.

Pēc būtības abi veic vienu un to pašu funkciju, sniedz psiholoģisko atbalstu un palīdz labāk izprast sevi.

Psihiatrs ir ārsts, kurš diagnosticē un ārstē psihiskus traucējumus.

Psihiatrs izvērtē simptomus, nosaka diagnozi un, ja nepieciešams, izraksta medikamentus.

Psihiatri bieži sadarbojas ar psihologiem, psihoterapeitiem un psihoterapijas speciālistiem, lai nodrošinātu piemērotāko ārstēšanu.

Nē, zāles var izrakstīt tikai ārsts, piemēram, psihiatrs vai ārsts-psihoterapeits.

Nē. Psihologi strādā ar ļoti dažādām situācijām, sākot no ikdienas stresa un attiecību jautājumiem līdz arī nopietnākām emocionālām grūtībām, krīzēm un traumatiskiem notikumiem.

Galvenā atšķirība nav grūtību “smagumā”, bet gan tajā, kāda veida palīdzība ir nepieciešama. Ja vajadzīga diagnostika vai medikamentoza ārstēšana, tad tiek iesaistīts psihiatrs. Savukārt psiholoģisko atbalstu un izpratni par sevi nodrošina psihologs, psihoterapeits vai psihoterapijas speciālists.

Ne vienmēr. Psihologs, psihoterapijas speciālists un psihoterapeits visi sniedz nopietnu un profesionālu atbalstu.

Psihologs un psihoterapijas speciālists strādā ar psiholoģisko atbalstu un izpratni par sevi. Psihiatrs ir ārsts, kurš iesaistās, ja nepieciešama diagnostika vai medikamentoza ārstēšana.

Ja neesi pārliecināts, ar ko sākt, vari droši vērsties pie psihologa. Vajadzības gadījumā viņš palīdzēs saprast, vai nepieciešams iesaistīt arī citus speciālistus.

Nē. Saruna ir daļa no procesa, bet psihologa darbs nav tikai parunāšanās. Konsultācijas laikā tiek izmantotas dažādas pieejas un intervences (piemēram, no kognitīvi behaviorālās terapijas), kas balstītas psiholoģijas zinātnē un praksē.

Saruna šajā procesā ir tikai viens no instrumentiem, caur kuru notiek izpēte, izpratne un pārmaiņas.

Psihologam / psihoterapijas speciālistam Latvijā jābūt iekļautam Psihologu reģistrā. Ja viņš tajā nav, viņš nedrīkst strādāt kā psihologs.

Psihologs / psihoterapijas speciālists drīkst praktizēt bez sertifikāta, taču viņa darbs notiek stingrākā supervīzijā. Sertifikāts apliecina papildu pieredzi un profesionālo attīstību.

Ir vērts pārbaudīt izglītību, papildu apmācības un to, vai speciālists ir reģistrēts.

Sertifikāts apliecina, ka psihologs ir ieguvis papildu pieredzi un atbilst noteiktiem profesionālajiem standartiem.

Taču arī psihologs bez sertifikāta var sniegt kvalitatīvu palīdzību, ja viņš ir reģistrēts psihologu reģistrā un ir supervīzijā. Bieži tie ir jaunāki speciālisti, kuri vēl tikai veido savu pieredzi.

Psihologi un psihoterapijas speciālisti ir kvalificēti profesionāļi ar izglītību psiholoģijā, kuru darbs balstās zinātnē un praksē pārbaudītās metodēs.

Koučings parasti fokusējas uz mērķu sasniegšanu un personīgo izaugsmi, taču tas nav regulēts tādā pašā veidā kā psiholoģiskā palīdzība, un koučiem ne vienmēr ir psiholoģijas izglītība.

Tāpēc, ja runa ir par mentālo veselību, emocionālām grūtībām vai traumām, ieteicams vērsties pie kvalificēta speciālista.

Psihologs drīkst strādāt tikai pēc profesionālā maģistra grāda iegūšanas. Psihologa izglītības pamatā ir akadēmiskais bakalaurs (3 gadi) un profesionālais maģistrs (2 gadi), pēdējā gadā uzsākot praksi sertificēta supervizora pārraudzībā.

Psihoterapijas speciālists ir psihologs, kurš pēc pamatizglītības ir apguvis papildu apmācību konkrētā psihoterapijas pieejā sertificētā apmācību iestādē. Savukārt Latvijā ar apzīmējumu “psihoterapeits” oficiāli apzīmē ārstu-psihoterapeitu, kurš medicīnas studijās ir izvēlējies psihoterapeita specialitāti.

Psihiatrs ir ārsts, kurš iegūst izglītību medicīnas studijās un rezidentūrā.

Gan psihologi, gan psihoterapeiti savu izglītību turpina arī pēc studijām, regulāri apgūstot jaunas metodes.